sinepe atmaskota

Jauno un iesācējautoru seminārs. manā dzīvē nekad nav bijusi tāda diena kā šī. pēc rīta stresa (iepriekšējais ieraksts) un pēcpusdienas stresa, kad trolejbusā pēkšņi sapratu, ko es esmu izdarījusi, kur pieteikusies un kas mani tuvākajā stundā gaida, bija arī torte. tā nebija parasta torte ar glazūru un uz biskvīta ar ievārījuma starpiņu. tā bija kritikas torte ar pārsteidžošu atmaskējumu, proti, no tortes izleca Berelis. un nobiedēja nabaga jauno autoru Sinepi, kura tajā brīdī bija apmulsusi par Laimas Muktupāvelas glaimojošajiem un ne pārāk profesionālajiem vērtējumiem par saviem stāstiņiem. sasteigto viņa nosauca par perfektu, labāko turēja aizdomās par nekrofīlismu, viduvējo toties nokritizēja par autora necienīgu (nepatika, ka tiek kritizēts deputāta tēls). kamēr mana seja pildījās ar asinīm, jo mana seja vnm pildās ar asinīm, kad runāju es, par mani vai aiz manis. kad Muktupāvelas balto pipariņu glazūra tika noēsta, izleca tātad Berelis. ai, nē, viņš neizleca tāpat – kails un neapbruņojs, bet gan uzreiz ar ieroci rokā, ar ko acīmredzot vēlējās mani šokēt, kas viņam arī izdevās. vai arī naivākajā gadījumā izmantoja iespēju apjautāties “Vai tev ir kāda saistība ar Sinepi?”, lai vēlāk neaizmirstu. protams, būdama zivs pēc dinamīta, es atzinos. tad viņš pateicās par kkādiem vārdiem šajā blogā, bet āķis sāpēja visas kritizēšanas garumā un nelika man mieru: KĀ VIŅŠ TO IR IZSKAITĻOJIS??? nevaru saprast joprojām, bet neatceros, ka kko pārāk labu par Bereli būtu rakstījusi. tātad neliels vāciņš. ak, jā, cienījamajam kritiķim (tagad tikai tā) nepatika stāstu nenostrādātā daba, kam es varu tikai piekrist, jo neveltu daiļradei pietiekami daudz laika. vēlāk izrādījās, ka esmu pavisam nepieredzējusi (1 gads jeb daži mēneši), kamēr skolniecēm un citām tantēm jau grāmatas pie redaktora stāv un atlika tikai atrast ilustratoru + zēns, kurš izrādījās “Bērnības milicijas” solists. ohoho, tātad man vēl ir salīdzinoši zems godkāres līmenis. Žolude man nepatika. ja es zinātu, ka arī viņa šito neatradīs vai ka Berelis viņai neparādīs, sauktu viņu par kuci. bet viņa ir jauna māte, cienījama autore un draudzējas ar Bereli. šī sieviete piekasījās pie kkādām prozas meistardarbnīcas līmeņa lietām, piemēram, “kāpēc tas, nevis tas” utt. gribēju teikt, ka vispār jau es esmu no Barta laikmeta un tātad mirusi autore. īsāk sakot, nezinu pat ko domāt pēc visa dzirdētā. šoks jaucas ar dīvainu sajūtu, ka tevī ir iedūruši ar dakšiņu un, iedomājies!, kaut ko arī izvilkuši. nevaru vien nobrīnīties, ka no 137 pieteikumiem manējais iekļuva 20iekā. kādu laiku man no radīšanas metīsies šķemba. labāk pievērsīšos savam mīļākajam referāta žanram, kas tagad mums modē – Berelis teica, ka raksts par Upīti esot daudz labāk izstrādāts. bhe

+++

Benny Goodman – Lazy River