nekad vēl neesmu slēgusi datoru, lai pierakstītu

kad man liek lasīt Ziedoni

es apguļos un guļu

ap ceļiem ceļu neceļu

es apsēžos un zeļu

ap pleciem lieku sedziņu

es pamostos, bet zinu

kā jāuzvedas vakaros

kad Imantu es kuļu

ap rokām dzelžus apviju

es visiem rādu uju

kad liek man lasīt Ziedoni

(viņš, protams, vecis intersac)

rīt agri celties. guļu. samts.

P.S. iemīlēties neatsāku, bet murgot gan

This entry was posted on Aprīlis 16, 2008 at 8:38 pēcpusdienā and is filed under dzeja, filologs nedzīvo/filologs lasa, saldskābums with tags dzeja, ziedonis. Jūs varat sekot jebkurām atbildēm pie šīs tēmas ar RSS 2.0 feed You can leave a response, or trackback from your own site.

Tasirtas