Pagājušās godības atskaņas

parakņājos jaunībā un atraku to, kas pašlaik šķiet nenaivākais.

Naivais kretīns

Aiz loga skrūvē vējiņš stiklus

Un varbūt nosprāgs viss jau rīt.

Es ļoti cieši beržu grīdas,

Jo manī naivais kretīns mīt.

-

Aiz loga izvaro gaiss sauli

Un varbūt atdzims haoss rīt.

Es stūrī stūrgalvīgi smaidu,

Jo manī naivais kretīns mīt.

-

Aiz loga mākoņi dzen jokus

Un varbūt ieskrieties man rīt.

Es jūtu iekšā pilam zvaigznes,

Jo manī naivais kretīns mīt.

(2005 vasara)

Vaļā

Piesaule ar iekšām,

Durvis ciet un vaļā.

Ne klasesbiedru priekšā

Es būšu ļoti skaļa.

-

Gar logiem restes nebūs,

Ap vidu viss būs MANS.

Un ceru - skolas nebūs,

Un uzsprāgs jūsu zvans.

(2006 fizikas stunda)

-

Pēc tam

Mēs aizaugsim

Un aizaugsim kopā ar laiku.

Vēl kaut kas briesmīgs notiks starpā,

Un tad mēs aizaugsim ar laiku.

-

Es Tevi/mani Tu

reiz aizmirsīsim,

Un būs jauki.

Kaut kur mēs aizauguši gulēsim

Un gulēsim ar citu

Mīlestību - Mauku.

(2006 iespējams, ziema)

-

P.S. nja, laikam jaunībā dzejas izjūta man bija varenāka un rakstījās

atklātāk, jo tagad ir čuš:

Tu mīli šo dzīvi, kas nedod nekā.

Vien dzīvību lateksa maisiņā.

+++

Deftones - Battle Axe :P